otrdiena, 2016. gada 24. maijs

Herbjorga Vasmu - Šie mirkļi

Pirms izvēlējos šo grāmatu es ļoti ilgi, turpu šurpu riņķoju pa bibliotēku. Ne velti saka, ka izvēlamies lasīt tieši tās grāmatas, kuras tajā brīdī arī ir visnepieciešamākās, vai arī sadzirdam to vēstījumu tieši īstajā brīdi.
Pirmo reizi lasīju šīs rakstnieces grāmatu, un šķiet, ka nebiju lasījusi arī nevienu norvēģu rakstnieku.
Esmu sajūsmā par grāmatas valodu un tajā valdošo ziemeļniecisko atmosfēru, it kā aukstu, bet tajā pašā laikā dziļi skaudru. Liekas, ka rakstniece ik katru vārdu ievijusi pareizā, tam vajadzīgā stāvoklī, it kā sataustījusi.

Viņa - sieviete ir galvenā varone, kura vēlās izcīnīt savu vietu zem saules. Viņa vēlās apzināties kas ir uz šīs pasaules. Vēlas būt brīva kā putns, kas nav pieradināms. Viņa vēlās atdot savu dzīvi sev, neziedojoties, bet apzinoties savu būtību.

Romāns ir ļoti patiess. Viss notiek kā dzīvē, nekas nav izpušķots. Vēl lielāku lomu spēlē, tas, ka piedzīvotais ir autobiogrāfisks, līdz ar to, rakstniece ļauj ielūkoties viņas pašas dvēselē, piedzīvotajās sajūtās, un valdošajā cīņā ar sevi.


Grāmatu bija ļoti viegli lasīt, bet brīžiem jutu, ka atraujos un aizdomājos. Grāmata ierāva savā, es teiktu sajūtu pasaulē - klusuma un miera pasaulē. Un starp visām sajūtām es sajutu viņas neremdināmo vēlmi pēc brīvības... Kāpēc?...

"Tieši dvēsele ir tā, kas spējīga mīlēt."

"Cik tas tomēr svarīgi, viņa nodomā, kad viņš pieskaras viņas rokai. Iet līdzās tur, kur nemaz negribas, tikai tāpēc, lai būtu kopā."

Lieku 10/10, jo valoda ir burvīga.

sestdiena, 2016. gada 9. aprīlis

E. L. Džeimsa - Tumsa piecdesmit nokrāsās

Tātad izlēmu turpināt lasīt šo stāstu. Šī ir sērijas otrā grāmata.
Izlasīju grāmatu jau kādu laiku atpakaļ, un diemžēl atsauksmi uzrakstīju ar novēlošanos.

Grāmata, salīdzinot ar pirmo daļu, bija tikpat ļoti piesātināta ar erotiku, un bija uzburtas daudzas, jo daudzas ainiņas. Teiktu, ka tās bija pat ļoti pikantas un valoda bija izvēlēta ļoti atklāta.

Šajā grāmatā ir daudz vairāk intrigas. Notikumus, kas notiks uz priekšu nevar vairs tik ļoti paredzēt. Savā ziņā parādās arī asāks sižets, un rodas vairāk sarežģījumu, viss vairs nav tik rožaini un vienkārši. Tiek atklātas pašas personības un viņu problēmas.

Man patīk, ka rakstniece ļoti labi apraksta detaļas. Līdz ar to visu ir vieglāk iztēloties, izbaudīt, izgaršot. Manuprāt, ka diezgan viegli var izprast galveno varoni. Tikai traucē tas, ka brīžiem tomēr notiek viss kā pasakā, nevis kā dzīvē, bet tas ir tikai mans personīgais viedoklis.

Manā izpratnē šī bija daudz garšīgāka un baudāmāka grāmata par pirmo daļu. Lasīšu arī trešo.
Domāju, ka arī puišiem tīri labi patiktu šī grāmata, jo, nu jā, šeit TĀ ir daudz. Teiktu, ka grāmata liek mazliet pasapņot, jo sekss attēlots tik skaists, tik perfekts, reizē arī pikants. Realitātē parasti viss nenotiek tik perfekti, lai kā partneri censtos.
Bet, lai viss kaut kādā ziņā būtu baudāms, tam jābūt ar īsto cilvēku. Šeit Grejs un Ana, dzīvo viens otram un izbauda. Dzīve ir īsa, un nav ko gaidīt perfekto dienu, lai realizētu kaut ko īpašu. Katra diena jāizdzīvo sev un nevar aizmirst arī par otru :)

Dodu 8/10

pirmdiena, 2016. gada 29. februāris

Alfrēds Dziļums - Saplēstā krūze

Šo grāmatu vēlējos izlasīt jau kādu laiku, bet atturējos, jo šķita, ka būs kārtējā latviešu rakstnieka grāmata, kas nesaistīs. Likās arī, ka man par biezu, bet tomēr ķēros klāt tieši pirms sāka rādīt daudzsēriju filmu pa TV. Neesmu vēl apskatījusies, tāpēc nesalīdzināšu.

Saplēstā krūze - tāds ir šīs grāmatas nosaukums. Grāmatā krūzei ir simboliska nozīme Nates - galvenās varones dzīvē. Tā ir mīlestības, sāpju un laimes simbols. Krūze it kā ataino visu viņas dzīvi. Vismaz viņa tic tam, ka krūzei viņas dzīvē ir liela nozīme.
Grāmata ir par pirmo mīlestību, mīlestību pret darbu un ģimeni. Atspoguļota latviešu zemnieka dzīve pagājušā gadsimtā.

Nate ir cilvēks ar lielu gribasspēku un visu sasniedz ar savām rokām un sparu, kas caurvij visu viņas dzīvi. Šķiet, ka tik tiešām galvenā varone ir dzīvojusi, jo grāmatas autors ļoti spilgti ir iedziļinājies visā viņas būtībā, tāpēc tēlu nepavisam nav grūti iedomāties, kas ir arī ar pārējiem grāmatas tēliem. Grāmatu caurstrāvo ļoti tēlaina un tai pašā laikā vienkārša darba ļaužu valoda.

Grāmatas doma ir tāda, ka mēs paši nemaz neapzināmies, ka laikam ejot mēs pieaugam, maināmies. Vai arī tieši otrādi, nespējam neko sevī mainīt, jo nemaz negribam, jo arī neredzam, kas notiek visapkārt. Mums pašiem ir tik daudz dots, lai varētu mainīt savu dzīvi jebkurā brīdī. Likteni nevajag uztvert kā jau uzrakstītu grāmatu, jo mums vienmēr ir izvēle...
Mēs paši esam savas laimes kalēji, lai arī dažreiz tam pretojamies.

9/10

trešdiena, 2016. gada 6. janvāris

Sandro Varonēzi - XY

Uzreiz teikšu atklāti - es mocījos ar šo grāmatu.
Sākums ļoti ieintriģēja, līdz ar to šķita, ka jāizlasa līdz galam, tomēr sanāca ar sevi cīnīties, izlasīju tikai tāpēc, ka biju tikusi līdz grāmatas vidum.
Stāstu veido divu cilvēku priestera un psihiatres stāstījums par traģēdiju, kura norisinās kādā ļoti nošķirtā vietā, kur nav pat televīzija. Neizskaidrojamā nāvē mirst 11 cilvēki, viņus atrod šī ciematiņa iedzīvotāji, nāve ir tik asiņaina, ka maina ik viena iesaistītā dzīvi.
Kad lasīju, godīgi sakot brīžiem traucēja jocīgā valoda, likās, ka tulkotājs tā īsti pats nav šo to izpratis. Kā arī interesantāks šķita psihiatres stāstījums, un galīgi nelasījās priestera. 
Bet visā visumā izlasot radās domas par lietām, kuras šajā pasaulē nav izskaidrojamas, un ir mistiskas. Vai obligāti visam ir nepieciešams izskaidrojums? Mūsu senči zināja mazāk, bet viņi vairāk ticēja pārdabiskajam un to pielūdza, viņi necentās visu izskaidrot. 
Man patika rakstnieka doma par Dievu un sātanu. Par viņu nozīmi mūsu dzīvē. 
Tomēr nenožēloju, ka izlasīju līdz galam, jo beigās jau bija tas atrisinājums, tomēr, īsti tādu negaidīju, tāpēc arī bija pārsteigums. 

Lieku 6/10

sestdiena, 2015. gada 12. decembris

Džeimijs Fords - Keiko

Par labām grāmatām uzrakstīt ir grūti.
Tikko beidzu lasīt šo sirdi plosošo grāmatu, un man līst asaras... Vienkārši burvīgs, atļaušos teikt mīlasstāsts par diviem pusaudžiem, kuri satikušies neīstajā vietā un neīstajā laikā ar atšķirīgām nacionalitātēm, starp kurām ir karš.

Darbība norisinās Sietlā, vietā, kur ir divi atšķirīgi kvartāli - ķīniešu un japāņu. Starp šīm atšķirīgajām nacionalitātēm uzplaukst divu pusaudžu draudzība un mīlestība.
Grāmatā laiks ir gan atskatoties pagātnē, gan dzīvojot galvenā varoņa Henrija esamības laikā. Varbūt sākotnēji grāmata nešķiet nekas īpašs, bet vēlāk tā liks noskurināties un aizdomāties, par tā laika netaisnību. Grāmata ļoti labi atspoguļo kara gadu periodu, un izjūtas, kādas bija jāizcieš tā laika iedzīvotājiem.
Henrijam ir tikai divi draugi, pieaugušais melnādainais ielu saksafonists Šeldons un skolas japāņu draudzene Keiko. Bet viņš pats ir ķīnietis. Viņa vecāki ir ļoti lieli Ķīnas patrioti, kuri uzskata, ka dēls savas draudzības dēļ ir savu ģimeni nodevis.
Grāmatas stāsts tiešām pierāda, kas ir īsta draudzība. Un, ka īstu draudzību un mīlestību, lai arī kas notiktu, neaizmirst.

Noteikti 10/10

Viesnīca "Panama" (1909)













Grace Holden - the daughter of Oscar Holden

trešdiena, 2015. gada 2. decembris

Rūta Šepetis - Papīra sapņi

Jau kādu laiku vēlējos šo grāmatu izlasīt, un beidzot viņu dabūju. Ļoti viegli bija lasīt. Esmu pamanījusi, ka bieži vien neizprotami šķiet grāmatu sākumi, dažreiz pat sanāk pārlasīt otrreiz. Ar šo grāmatu bija pilnīgi pretēji.Bet tātad par pašu grāmatu.
Stāsts ir par prostitūtas meitu, jā tik tieši. Par Džosiju, kura dzīvo mazliet savos sapņos, bet arī realitātē, un kā jau mēs visi, vēlas kaut ko sasniegt un izlausties plašajā pasaulē.
Man patika doma par to, ka dažreiz mēs zinām, ka neesam perfekti, bet vienalga dzīvojam sapņu pasaulē. Vēlamies sevi pārvērst, paši neizprotot to, ka tieši ar to, ka esam citādi arī esam unikāli. Dzīves pieredze jau tikai norūda un padara mūs spēcīgākus. Par to arī ir grāmata, respektīvi, par pieredzi un izlaušanos. Cīņu par savu vietu uz zemes.
Neviens jau nav teicis, ka dzīvot ir viegli, bet kāda ir laimes cena?
Ar to arī saskaras galvenā varone. Viņa uzdrošinās savas nākotnes labā, bet vai riskam vienmēr ir augļi, vai ''kāpt pāri līķiem" ir tā vērts? Un ko nākas upurēt?

Neticami ātri izlasīju, lieku 8/10

ceturtdiena, 2015. gada 26. novembris

Diāna Gabaldone - Svešzemniece

Smieklīgi, bet mans melnraksts par šo grāmatu izdzēsās. Bet tātad...vēlreiz...
Sen nebiju lasījusi tik biezu grāmatu. Un biju skeptiski noskaņota vai to pievarēšu. Bet grāmata bija tieši tāda, kādai, manuprāt, ir jābūt labai grāmatai, respektīvi tādai, kuru vēl neizlasot jādomā ik mirkli, kā arī jādomā pēc izlasīšanas. Labai grāmatai jāmāk uzrunāt ikvienu. Ļoti viegli bija lasīt, ļoti raita un saprotama literārā valoda. Labi varēja iztēloties notikumus un tēlus.

Tātad grāmata ir par sievieti Klēru, kura nonāk 200 gadu senā pagātnē. Grāmata ir par pielāgošanos videi, par dzīvi bez pierastajām ikdienišķajām ērtībām, par mīlestību un naidu, par bailēm un drosmi, par iekāri un kaisli. Bet galvenokārt grāmata ir par izvēli, par sirds un prāta izvēli, par sevis izprašanu.

Šī noteikti ir manu top grāmatu augšgalā. Paldies cilvēkam, kurš man iedeva šo grāmatu! Šo grāmatu lasot es pilnīgi un galīgi izgaršoju visus notikumus un pati spēju aizmirsties un iejusties tā laika pagātnē.
Neparedzams un smags stāsts.
Es lieku 10/10
Noteikti izlasiet!!!

P.S. Uzzināju, ka pēc grāmatas motīviem ir uzņemts seriāls un iznākusi nākošā grāmata.