Šo grāmatu vēlējos izlasīt jau kādu laiku, bet atturējos, jo šķita, ka būs kārtējā latviešu rakstnieka grāmata, kas nesaistīs. Likās arī, ka man par biezu, bet tomēr ķēros klāt tieši pirms sāka rādīt daudzsēriju filmu pa TV. Neesmu vēl apskatījusies, tāpēc nesalīdzināšu.Saplēstā krūze - tāds ir šīs grāmatas nosaukums. Grāmatā krūzei ir simboliska nozīme Nates - galvenās varones dzīvē. Tā ir mīlestības, sāpju un laimes simbols. Krūze it kā ataino visu viņas dzīvi. Vismaz viņa tic tam, ka krūzei viņas dzīvē ir liela nozīme.
Grāmata ir par pirmo mīlestību, mīlestību pret darbu un ģimeni. Atspoguļota latviešu zemnieka dzīve pagājušā gadsimtā.
Nate ir cilvēks ar lielu gribasspēku un visu sasniedz ar savām rokām un sparu, kas caurvij visu viņas dzīvi. Šķiet, ka tik tiešām galvenā varone ir dzīvojusi, jo grāmatas autors ļoti spilgti ir iedziļinājies visā viņas būtībā, tāpēc tēlu nepavisam nav grūti iedomāties, kas ir arī ar pārējiem grāmatas tēliem. Grāmatu caurstrāvo ļoti tēlaina un tai pašā laikā vienkārša darba ļaužu valoda.
Grāmatas doma ir tāda, ka mēs paši nemaz neapzināmies, ka laikam ejot mēs pieaugam, maināmies. Vai arī tieši otrādi, nespējam neko sevī mainīt, jo nemaz negribam, jo arī neredzam, kas notiek visapkārt. Mums pašiem ir tik daudz dots, lai varētu mainīt savu dzīvi jebkurā brīdī. Likteni nevajag uztvert kā jau uzrakstītu grāmatu, jo mums vienmēr ir izvēle...
Mēs paši esam savas laimes kalēji, lai arī dažreiz tam pretojamies.
9/10
