Grāmata rakstīta no psihiatriskās slimnīcas ilglaicīgā iedzīvotāja Virsaiša skatupunkta. Virsaitis ir liela auguma indiānis, kas mēģina tik skaidrībā ar savu dzīvi.
Pacientu lielākais bieds ir medmāsa. Šausmīgi man šķiet tas, ka medmāsa spēj iespaidot, manipulēt ar pieaugušiem cilvēkiem.
Makmērfijs atdzīvina pacientu dzīvi, ar savu atraktivitāti, uzdrošināšanos, kaut kādā ziņā arī palīdz atveseļoties. Slimnīcā cilvēku dzīve kļūst interesantāka.
Grāmata mani arī šokēja, jo šeit aprakstīta reāla dzīve psihiatriskajā slimnīcā, ar visiem noteikumiem, ar to cik dažādi ir šie pacienti, un kādas ir viņu problēmas. Šokēja veidi un metodes ar kurām viņi tiek ārstēti. Grāmata liek just līdz un pārdzīvot, liek padomāt par to cik labi būt brīvam un veselam.
Noteikti iesaku izlasīt grāmatu līdz galam. Ja arī dažbrīd mani tik ļoti neuzrunāja, tad domāju, ka šī grāmata ir vairāk domāta vīriešiem, jo darbība norisinājās vīriešu nodaļā. Domāju, ka sievietēm šajā grāmatā šo to ir grūtāk izprast, bet izlasīt vienalga iesaku.
6/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru