Uzreiz teikšu atklāti - es mocījos ar šo grāmatu.Sākums ļoti ieintriģēja, līdz ar to šķita, ka jāizlasa līdz galam, tomēr sanāca ar sevi cīnīties, izlasīju tikai tāpēc, ka biju tikusi līdz grāmatas vidum.
Stāstu veido divu cilvēku priestera un psihiatres stāstījums par traģēdiju, kura norisinās kādā ļoti nošķirtā vietā, kur nav pat televīzija. Neizskaidrojamā nāvē mirst 11 cilvēki, viņus atrod šī ciematiņa iedzīvotāji, nāve ir tik asiņaina, ka maina ik viena iesaistītā dzīvi.
Kad lasīju, godīgi sakot brīžiem traucēja jocīgā valoda, likās, ka tulkotājs tā īsti pats nav šo to izpratis. Kā arī interesantāks šķita psihiatres stāstījums, un galīgi nelasījās priestera.
Bet visā visumā izlasot radās domas par lietām, kuras šajā pasaulē nav izskaidrojamas, un ir mistiskas. Vai obligāti visam ir nepieciešams izskaidrojums? Mūsu senči zināja mazāk, bet viņi vairāk ticēja pārdabiskajam un to pielūdza, viņi necentās visu izskaidrot.
Man patika rakstnieka doma par Dievu un sātanu. Par viņu nozīmi mūsu dzīvē.
Tomēr nenožēloju, ka izlasīju līdz galam, jo beigās jau bija tas atrisinājums, tomēr, īsti tādu negaidīju, tāpēc arī bija pārsteigums.
Lieku 6/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru