Kaut kādā ziņā saskatīju saikni ar Krēslas sāgu, laikam tāpēc, ka puisis - spēcīgs, skaists, ietekmīgs; meitene - nepieredzējusi, vienmēr samulsusi, bailīga.
Ja godīgi, atzīšos, biju ļoti skeptiska, un sākumā grāmata šķita diezgan paredzama un banāla. Greja tēls arī šķita pārāk neīsts. Tomēr lasot arvien vairāk, jutu, ka grāmata mani ierauj savā pasaulē. Un, protams, ievilināja ar savu kaisles, erotikas un pikantērijas valgano un dažbrīd ļoti tiešo valodu. Grāmata liek pārdomāt to cik katrs būtu spējīgs tālu iet kāda dēļ, un arī sevis dēļ. Mani ļoti ieinteresēja cik lielas sāpes es būtu spējīga izturēt, un vai es pieļautu to, ka kāds paceļ pret mani roku. Ļoti ceru, ka šādas domas nav uzradušās visiem, kas lasījuši vai kaut dzirdējuši par šo grāmatu vai filmu.
Grāmatas beigas šķita diezgan saraustītas un sasteigtas, varbūt tas bija sekojošā turpinājuma, un komercialitātes dēļ.
Pēc izlasīšanas man radās secinājums par to, ka katrs pats par sevi ir atbildīgs. Kā arī secināju, ka sniegtās iespējas dzīvē ir jāizbauda, jo bez baudas diez vai tu būsi laimīgs. Un no dzīves ir jātver ik mirklis. Jo Jūs jau zināt, kā dzīvē notiek.
Man patika grāmatā teiktais, ka ir jāieklausās savā sirdī, un nevajag domāt pārāk daudz. Ir jāļaujas dzīves baudām. Un jāizklaidējas, kamēr vēl esi jauns.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru