Sirdi plosošs stāsts par divām afgāņu sievietēm Marjamu un Leilu, par viņu dzīvi un likteni. Grāmata ļoti labi atspoguļoju situāciju Afganistānā, par tur nerimstošajām kara darbībām. Grāmata ir par mīlestību, skaistu draudzību, ticību, ciešanām un izturību. Tagad tā noteikti ir viena no manām top grāmatām, ko varu noteikti ieteikt. Šī ir grāmata, kuru var dāvināt, un tas nav mazsvarīgi.Lasot šķita, ka esmu iesēdusies vilcienā un tikai grāmatas beigās es izkāpju no tā. Tas tā bija, jo laiks paskrēja nemanot.
Bija ļoti viegli iejusties visā notiekošajā, skaidri varēja iztēloties jebkuru notikumu, jebkuru atgadījumu. Brīžiem lasot vienkārši apstājos, aizvēru acis, un domāju vai tas tā varētu būt pa īstam, vai autors uzrakstījis tā, kā es to tikko izlasīju. Lai sev ieskaidrotu, ka tā tiešām ir, nācās pārlasīt daudzas rindkopas. Šķita, ka grāmatā izlasīto izlaidu caur sevi, kas raisīja daudz domas par to, kā būtu, ja es būtu šo sieviešu vietā, kā es justos, ja man nebūtu tiesības darīt ko es gribu, kā būtu nēsāt tās drēbes ko sauc par burku, un kā būtu dzīvot, kad apkārt norisinās karš un mirst tuvinieki. Diemžēl 21.gs. vēl joprojām ir vietas, kur sievietes netiek uzskatītas par spējīgām spriest. Šī grāmata liek to apzināties.
Grāmata māca, ka skarbos apstākļos cilvēks spēj rast spēku, spēj aklimatizēties un izdzīvot.
Šeit uzrakstītais aizķers jūsu dvēseles, sirdij liks sisties straujāk. Domāju, ka grāmata burtiski ''ievilks'', jo raisīsies daudz pārdomu un gribēsies uzzināt, kas notiks tālāk. Bet beigās, beigas būs...
''Nav skaita mēness atspulgiem uz taviem jumtiem,
Un tūkstoš sauļu mirdzumu slēpj tavas sienas''
Noteikti iesaku!
10/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru