Emma Donohjū - Istaba

Ģeniāla grāmata, kurā atspoguļots kā izaudzināt bērnu ar minimālām iespējām un līdzekļiem, tad, kad noteikumus diktē kāds cits.
Šī grāmata liek padomāt par to kā jūtas bērns, un kā pasauli iespējams uztvert. Grāmata tiešām liks pasmaidīt. Cilvēki bieži vien izsakās pārnestā nozīmē, maziem bērnam bieži vien tas šķiet ļoti neizprotami, kāpēc tā notiek? Pasaulē ir daudz noteikumi, kuri ir jāievēro, lai būtu kārtība. Bet vai viņi visi ir tik vajadzīgi?

Sākotnēji bija grūti izprast, kur tieši atrodas galvenie varoņi, kas tā ir par istabu, bet vēlāk pēkšņi viss kļuva pilnīgi skaidrs. Šķiet jocīgi, un neiedomājami, ka vienā, mazā telpā var izklaidēt un izskolot augošu bērnu, bet mātes mīlestība, ticība un spēks to spēj. Galvenais varonis Džeks tik tiešām spēj būt īsts varonis. Viņš ir liels Pasaules pētnieks, kā jebkurš bērns ar sapņiem, spēju aizrauties ar rotaļlietām, bet tomēr ir īpašs ar savu mazo - lielo dzīves pieredzi. Šķiet, ka visu apkārt viņš uztver pilnīgi atšķirīgi, jo viņš ir audzis vidē, kādā bērni parasti neaug.
Saprotams ir tas, ka viņa dzīvē vislielākā loma ir viņa mammai, kura tik pat ļoti dievina savu bērnu. Viņai nākas melot par neizprotamām lietām, bet kaut kā tādā veidā viņa paglābj Džeku no neziņas. Jo vairāk viņa atklāj patiesību par dzīvi ārpusē, jo vairāk Džeks sāk apjukt, jo viņam ir tikai 5 gadi.

Pēc izlasīšanas secināju, ka mēs bieži vien nenovērtējam visu skaisto, kas mums ir apkārt, ka pašas ikdienišķākās lietas mums šķiet pieejamas un parastas.

Iesaku noteikti, noteikti izlasīt šo grāmatu.
9/10

E. L. Džeimsa - Greja piecdesmit nokrāsas

Jā, arī es beidzot izlasīju šīs sērijas pirmo daļu. Jau ļoti sen to vēlējos izdarīt, bet procesu pasteidzināja filmas iznākšana uz ekrāniem, kas bija izraisījusi tik lielu ažiotāžu.

Kaut kādā ziņā saskatīju saikni ar Krēslas sāgu, laikam tāpēc, ka puisis - spēcīgs, skaists, ietekmīgs; meitene - nepieredzējusi, vienmēr samulsusi, bailīga.

Ja godīgi, atzīšos, biju ļoti skeptiska, un sākumā grāmata šķita diezgan paredzama un banāla. Greja tēls arī šķita pārāk neīsts. Tomēr lasot arvien vairāk, jutu, ka grāmata mani ierauj savā pasaulē. Un, protams, ievilināja ar savu kaisles, erotikas un pikantērijas valgano un dažbrīd ļoti tiešo valodu. Grāmata liek pārdomāt to cik katrs būtu spējīgs tālu iet kāda dēļ, un arī sevis dēļ. Mani ļoti ieinteresēja cik lielas sāpes es būtu spējīga izturēt, un vai es pieļautu to, ka kāds paceļ pret mani roku. Ļoti ceru, ka šādas domas nav uzradušās visiem, kas lasījuši vai kaut dzirdējuši par šo grāmatu vai filmu.

Grāmatas beigas šķita diezgan saraustītas un sasteigtas, varbūt tas bija sekojošā turpinājuma, un komercialitātes dēļ.

Pēc izlasīšanas man radās secinājums par to, ka katrs pats par sevi ir atbildīgs. Kā arī secināju, ka sniegtās iespējas dzīvē ir jāizbauda, jo bez baudas diez vai tu būsi laimīgs.  Un no dzīves ir jātver ik mirklis. Jo Jūs jau zināt, kā dzīvē notiek.

Man patika grāmatā teiktais, ka ir jāieklausās savā sirdī, un nevajag domāt pārāk daudz. Ir jāļaujas dzīves baudām. Un jāizklaidējas, kamēr vēl esi jauns.

Hāleds Hoseīni - Tūkstoš sauļu mirdzums

Sirdi plosošs stāsts par divām afgāņu sievietēm Marjamu un Leilu, par viņu dzīvi un likteni. Grāmata ļoti labi atspoguļoju situāciju Afganistānā, par tur nerimstošajām kara darbībām. Grāmata ir par mīlestību, skaistu draudzību, ticību, ciešanām un izturību. Tagad tā noteikti ir viena no manām top grāmatām, ko varu noteikti ieteikt. Šī ir grāmata, kuru var dāvināt, un tas nav mazsvarīgi.

Lasot šķita, ka esmu iesēdusies vilcienā un tikai grāmatas beigās es izkāpju no tā. Tas tā bija, jo laiks paskrēja nemanot.
Bija ļoti viegli iejusties visā notiekošajā, skaidri varēja iztēloties jebkuru notikumu, jebkuru atgadījumu. Brīžiem lasot vienkārši apstājos, aizvēru  acis, un domāju vai tas tā varētu būt pa īstam, vai autors uzrakstījis tā, kā es to tikko izlasīju. Lai sev ieskaidrotu, ka tā tiešām ir, nācās pārlasīt daudzas rindkopas. Šķita, ka grāmatā izlasīto izlaidu caur sevi, kas raisīja daudz domas par to, kā būtu, ja es būtu šo sieviešu vietā, kā es justos, ja man nebūtu tiesības darīt ko es gribu, kā būtu nēsāt tās drēbes ko sauc par burku, un kā būtu dzīvot, kad apkārt norisinās karš un mirst tuvinieki. Diemžēl 21.gs. vēl joprojām ir vietas, kur sievietes netiek uzskatītas par spējīgām spriest. Šī grāmata liek to apzināties.

Grāmata māca, ka skarbos apstākļos cilvēks spēj rast spēku, spēj aklimatizēties un izdzīvot.
Šeit uzrakstītais aizķers jūsu dvēseles, sirdij liks sisties straujāk. Domāju, ka grāmata burtiski ''ievilks'', jo raisīsies daudz pārdomu un gribēsies uzzināt, kas notiks tālāk. Bet beigās, beigas būs...

''Nav skaita mēness atspulgiem uz taviem jumtiem, 
Un tūkstoš sauļu mirdzumu slēpj tavas sienas''

Noteikti iesaku!
10/10